Vai Stratford-upon-Avon ir interesants arī tiem, kuri nav lieli Šekspīra cienītāji?

Pilnīgi noteikti. Es pats braucu tur bez lielām cerībām, jo Šekspīrs man vienmēr šķitis vairāk skolas programma nekā dzīva māksla. Bet pilsēta ir kā no pastkartes - tās šaurās, bruģētās ieliņas, koka karkasa ēkas un Avon upe ar laivām rada atmosfēru, kas velk iekšā pat tad, ja tevi neinteresē literatūra. Man visvairāk palika atmiņā kāds vietējais alus bārs pie upes, kurā sēdēju pēcpusdienu, vienkārši vērojot pīles un vietējos. Ja neesi Šekspīra fans, izlaiž muzejus, bet pastaigājies pa parku vai iznomā laivu - tā ir tā vērta.

Braucu tur pirms gada, nebūdama nekāda Šekspīra fane, un pilsēta mani patīkami pārsteidza. Vairāk par literāro mantojumu mani aizrāva vienkārši pastaiga gar upi un vietējās kafejnīcas ar mājās ceptiem našķiem. Beigu beigās izrādījās, ka tā ir lieliska vieta nesteidzīgai atpūtai ar krāšņu ainavu.

Pāris gadus atpakaļ pavadīju tur nedēļas nogali, un pilsētas šarms pilnībā aizēnoja literāro fonu. Man visvairāk patika vietējais tirgus laukumā, kur varēja nopirkt svaigus vietējos sierus un amatnieku maizi.

Gardēžiem tur ir īsta paradīze, nevis tikai literatūra. Es atklāju siera veikalu ar vietējiem, roku darbs produktiem un nelielu šokolādes fabriku, kur degustēju truffles ar lavandu. Pašai upei garām pastaiga ar īri nomātu laivu bija mierīgākā stunda manā ceļojumā.

Apkārtne ir tik gleznaina, ka pat Šekspīra mājas var apiet un nejusties apkrāptam. Es pati izvēlējos dienu pavadīt, nomājot airu laivu un slīdot pa Avonu, vērojot gulbjus un vietējos bērnus makšķerējam - tāda autentiska Anglija, ko neatradīsiet nevienā muzejā.