Ko redzēt Tenby, ja gribas pludmales, krāsainas mājas un vecpilsētas sajūtu?

Sāc ar pastaigu gar Ziemeļpludmali, tad šķērso pilsētu līdz Dienvidpludmalei, kur kāpas un smiltis vislabāk redzamas bēguma laikā. Krāsainās mājas, galvenokārt dzeltenās, rozā un zilās, visblīvāk atrodamas pie ostas un gar Harbour promenādi, tāpēc tur jāiet agrā rītā, pirms tūristu pūļiem.

Vecpilsētas sajūtu dod šaurās ieliņas ap Tudor Merchant's House un pilsētas mūru posmi, no kuriem paveras panorāma uz abām pludmalēm. Ja gribas konkrētu punktu, uzkāp uz mūra pie St Mary's baznīcas, tur nav ko gaidīt no biļetēm, bet skats attaisno desmit minūšu kāpienu.

Es noteikti sāktu ar Castle Hill, jo no tā paveras viss ostas skats ar krāsainajiem namiem, un tad var nokāpt pa vecām kāpnēm uz North Beach. Kad bēgums, turpat var pāriet kājām līdz St Catherine's salai, kas ir tāda kā mazā pasaka. Vecpilsētas sajūtu vislabāk dod nevis galvenā iela, bet sānu šaurās ale

Tā vieta, kas vislabāk atklāj Tenby krāsaino šarmu, ir nelielā St Mary's Street, kas ved no galvenā laukuma uz dienvidiem, un tā ir kā laika mašīna uz 19. gadsimtu. Tur mājas ir tik cieši kopā, ka šķiet, ka tās atbalsta viena otru, un to fasādes, no gaiši zilas līdz terakotas krāsai, karājas pāri bruģim. Pēc tam dodies uz South Beach, bet ne pa krastmalu, bet gan pa taku pāri klintīm no St Catherine's pils drupām, tā iegūsi gan panorāmas skatu, gan atklāsi mazas līcīšus, kur vietējie slēpjas no tūristiem.

Manuprāt, vecpilsētas burvība slēpjas nevis muzejos, bet gan detaļās, piemēram, vecās dzelzs lietņu durvju rokturus un logu palodžu aizkaros, ko skatu no ielas puses nevar novērtēt, kamēr neiegriezies kādā no sētām. Neaizmirsti pārbaudīt paisuma tabulu, jo South Beach bēguma laikā atsedz milzīgu smilšu joslu, kas izskatās pavisam citāda, kad ūdens atkāpjas, un tieši tad var redzēt, kā pilsēta dzīvo kopā ar jūras ritmu.

Bēguma laikā no ostas puses var nokāpt tieši uz smilšu strēles, kas ved garām vecajiem laivu stāviem, un no turienes krāsainās fasādes izskatās kā viena vesela glezna. Pēc tam līdz Five Arches vārtiem, kas ir īstā senā pilsētas ieeja, un gar austrumu mūri paveras gan jumtu silueti, gan jūra no negaidīta leņķa. Vecpilsētas noskaņu piešķir klusie iekšpagalmi pie High Street, kur saule krīt uz sienām tikai pēcpusdienā.

Pirmoreiz ieraugot pilsētu no laivas puses, sapratu, ka krāsainās mājas ir kā palete, kas sakārtota pa pakāpēm, un ostas mols dod vislabāko kopskatu, lai gan reizēm no turienes šķiet, ka visas fasādes saplūst vienā pasteļainā juceklī. Pēc tam iesaku uzmeklēt mazāko Kastelesa pludmali zem pils mūra, tā bēguma laikā pārvēršas par noslēptu līcīti ar tirkīza ūdeni, kur var aiziet tikai pa kāpnēm no vecās pils dārza. Vecpilsētas noskaņa rodas tāpēc, ka aiz High Street ir labirints no šaurām joslām, kur māju sienas gandrīz pieskaras, un pa logiem redzami viļņojoši aizkari, tas ir pavisam savādāk nekā turpat blakus esošajā tirdzniecības ielā.

Iesaku doties augšā uz vecpilsētu tikai vēlā pēcpusdienā, kad dienas tūristi sāk braukt prom un gaisma kļūst zeltaina. Šajā laikā šaurās ieliņas starp Tudor Square un Back Lane iztukšojas līdz tādam līmenim, ka dzirdi tikai savus soļus un kādu tālumā aizcirtušos durvis.

Tieši tad atklājas otra pilsētas seja: nevis spožās fasādes, bet gan vecās akmens sienas, kas klātas ar apmetumu, mazi nišu dārziņi un mākslas galerijas, kas izvietojušās neredzamās ejās. Nostājies pie St Julian's ielas gala, no kurienes paveras skats uz North Beach ar tālo St Catherine's salu, bet pagriezies uz otru pusi - roku stiepiena attālumā ir piekrastes pastaigu celiņš ar kapelu, ko daudzi palaiž garām. Un pirms došanās lejā uz smiltīm, iegriezies mazajā maizes ceptuvē Clock House Alley, tā tur darbojas vēl no seniem laikiem un smarža vien ir vesels ceļojums.