Vai trīs nedēļas ASV labāk sadalīt divos reģionos, nevis mēģināt šķērsot visu valsti?

Amerikas mērogs ir tāds, ka kartē mazi attālumi pārvēršas astoņās stundās pie stūres. Pagājušajā rudenī nobraucu no Ostinas līdz Big Bend parkam un atpakaļ, vienā dienā zaudējot visu dienasgaismu, un sapratu, ka labāk būtu lidojusi. Ja gribi izjust divus reģionus, piemēram, Teksasu ar tā BBQ un Nūmeksiku ar tuksnesi, tad trīs nedēļas ir ideālas, jo vari palikt pa četrām naktīm un vēl aizbraukt uz mazām pilsētiņām starp tām. Mēģinot šķērsot visu valsti, beigās atceries tikai lidostas, benzīna smaku un to, cik bieži pārbaudīji pulksteni.

Braucu tā, lai katrā vietā varētu palikt vismaz divas trīs naktis, nevis tikai skriet cauri. Ja gribi redzēt daudz, labāk izvēlies divus reģionus, piemēram, rietumus un dienvidus, un starp tiem lido, nevis brauc ar mašīnu visu ceļu. Esmu mēģinājis arī šķērsot visu valsti trijās nedēļās, un tas beigās nogurdina, jo lielākā daļa laika paiet pie stūres, nevis apskates objektos. Tāpēc jā, sadalīt divos reģionos ir prātīgāk, ja gribi gan pieredzi, gan arī atpūtu.

Plānoju pēc bāzes punktiem, nevis pēc kartes ar visu maršrutu. Trīs nedēļas ir tieši tas apjoms, kurā divi reģioni ļauj katrā vietā palikt trīs četras naktis, bet, ja mēģini šķērsot visu valsti, katru otro dienu pavadi pārbraucienos un lidostās.

Piemērs no sava brauciena: vienvirziena noma no Ņujorkas uz Čikāgu mums izmaksāja papildu pāris simtus dolāru tikai par mašīnas atdošanu citā štatā, un vēl divas dienas pazuda vienā šosejā. Ja izvēlies divus reģionus, piemēram, Jaunangliju un dienvidus, starp tiem pārlido vienu reizi, un visu pārējo laiku velc vietām, nevis stūrei. Tāpēc mans plāns vienmēr ir divi reģioni ar mierīgu tempu, bet pārējo valsti atstāju nākamajai reizei.

Izvēlētos divus reģionus, un pat nejautājot otro reizi. Pēc pirmā šāda brauciena instinkts bija skaidrs: jo vairāk kartē iezīmēju, jo mazāk no tā visa palika atmiņā.

Tikai vēlāk sapratu, kas mani nogalināja visvairāk, un tas nav attālums. Tā