Ko nogaršot Teksasā, ja maršrutā ir Ostina, Sanantonio un Hjūstona?

Ostinā noteikti jāpamēģina brisket no Franklin Barbecue, bet esi gatavs stāvēt rindā jau no rīta. Sanantonio uz ielas meklējiet puffy tacos ar čili kon karne, tie ir īsts vietējais dārgums. Hjūstonā man visvairāk garšoja vietējie jūras velšu tacos no konkrētām ielas kafejnīcām - tur ir unikāls cenas un kvalitātes līdzsvars.

Sanantonio taisa fenomenālus pārtikas kravas automobiļus, un es noteikti iesaku nobaudīt barbakoja spārnus ar sieru un jalapeño. Ostinā bez slavenās grila gaļas vērts atrast restorānus, kas specializējas Tex-Mex siera steikos - tos ce tieši uz akmens un pasniedziet ar karsētu sieru. Hjūstonas ķīniešu un vjetnamiešu virtuve ir īsts pārsteigums - mēģiniet pho ar jūras veltēm vai kausēto sieru pildītus krabju kūkas.

Pirmā lieta, ko darītu, būtu jātiek uz Hjūstonas ķīniešu vai vjetnamiešu kvartālu - tur īstais dārgums ir kausētā siera pildītas mantiņas vai kāds trekns, smags ēdiens, kādu mājās negatavo. Ostinā es meklētu kādu mazu picēriju, kas izmanto vietējās kūpinātas gaļas, nevis parastās Itālijas receptes - tā ir Teksasas garša ar pavisam citu piesitienu. Sanantonio noteikti jāapstājas pie kāda vecāka meksikāņu bāra, lai nogaršotu agva sulas un pikantos ceptos kaktusa gabaliņus ar sieru, nevis tikai standarta tako.

Franklin's brisket protams ir leģendārs, bet es izvēlētos pavisam citu virzienu. Sanantonio iesaku atrast autentisku menudo - treknu, pikantu zupu no liellopa kuņģa, ko parasti pasniedz brokastīs un kas lieliski dziedē paģiras. Ostinā meklējiet vakariņu pasākumus, kur pavāri pasniedz īpašus ēdienus, piemēram, ar mežacūkas gaļu vai vietējām sastāvdaļām - tas ir vairāk par pieredzi un vidi, ne tikai gaļu. Hjūstonā tā ir iespēja izmēģināt nikomai - Āfrikas virtuve, ko ietekmējis Tex-Mex, ar ceptiem plantāniem un pikantiem sautējumiem, kas pilnībā maina priekšstatu par Teksasu.

Ja es tagad sēdētu kādā no šīm pilsētām, es domātu par to, kā ēdiens var būt tilts starp kultūrām. Hjūstonā es meklētu nevis standarta steiku, bet gan kādu indiešu vai pakistāņu restorānu, kur pagatavo lēni ceptu jēru ar garšvielām - tas atgādina, ka Teksasa ir ne tikai par liellopu gaļu, bet par sajaukšanos. Ostinā es izvēlētos kādu kafejnīcu, kas pasniedz kūpinātus dārzeņus un tofu ar sārtu mērci - pārsteidzoši, bet tur ir sava vietējā garša, kas izaicina tradicionālo domāšanu. Sanantonio es apstātos pie kāda maza veikaliņa, kur cep kukurūzas tortiljas ar svaigiem avokado un pupiņām - tas nav grezni, bet vienkāršs un patiess.