Kāpēc vilciens ASV reizēm ir vairāk ceļojuma pieredze nekā ātrākais pārvietošanās veids?

Pirmo reizi, kad izmēģināju Amtrak braucienu no Čikāgas uz Sanfrancisko, sapratu, ka ātrums nav viss. Lidmašīnā tu esi saspiests, skaties mākoņus un pēc dažām stundām esi galamērķī, bet vilciens tev dod iespēju redzēt, kā ainava pamazām mainās - no pilsētas džungļiem līdz Lielajiem līdzenumiem un Klinšu kalniem. Tas ir kā dzīvs ceļojums cauri valstij, nevis tikai teleportēšanās.

Man patīk, ka vilcienā vari satikt cilvēkus, kuriem nav steigas, un pēc būtības vienkārši baudīt procesu. Lidmašīnā tu esi tikai kravas vienība, bet vilcienā tu esi ceļotājs ar laiku un telpu sev apkārt. Protams, tas nav ātrākais, bet, ja tev nav jābūt noteiktā punktā pēc četrām stundām, tad šī pieredze bieži vien ir vērtīgāka par jebkuru reaktīvo dzinēju.

Piedzīvoju to pati, braucot ar vilcienu cauri Arizonas tuksnesim. Lidmašīnā tu redzi tikai baltu segu, bet vilcienā tu esi daļa no ainavas - tu jūti sauli caur logu, redzi, kā sarkanās klintis maina krāsu, un vari izkāpt mazās stacijās, kur nav pat veikala. Tas ir stāsts, ko tu pats raksti, nevis ātrs sižets.

Man reiz vilciens no Sietlas uz Portlendu aizņēma piecas stundas, bet lidmašīna tikai stundu. Tomēr tajās piecās stundās es paspēju izdzert tasi kafijas bāra vagonā, pavērot Kaskāžu kalnu sniegotās virsotnes no panorāmas loga un nosnausties, kamēr vilciens ripo gar okeāna piekrasti. Lidmašīnā tu iegūsti laiku, bet zaudē sajūtu, ka vispār kaut kur brauc - tas ir tikai darbīgs pārvietošanās rīks.

Droši vien tāpēc, ka lidmašīnā tu esi tikai krava, kuru pārvieto no punkta A uz punktu B. Vilcienā, pat ja tas ir lēns, tu iegūsti iespēju atvienoties no telefona, pavērot Amerikas pagalmu, kas kā filmas kadri mainās aiz loga, un pat sarunāties ar svešinieku, kurš stāsta par savu dzīvi kādā pilsētiņā, kurai mēs braucam garām. Tas ir ceļojums ar dvēseli, ne tikai hronometrāžu.

Aiz loga plūst dzīves stāsti, kurus lidmašīnā tu nekad neredzēsi. Esmu braucis no Ņujorkas uz Maiami un sapratis, ka ātrums ir tikai skaitlis, bet vilcienā tu iegūsti laiku sev. Nav rindu, nav ķermeņa pārmeklēšanas, var paņemt līdzi savu alu un vienkārši vērot, kā pilsētas pārvēršas purvos un purvi par pludmalēm. Tā ir brīvība, ko avioreis nekad nespēj piedāvāt.