Kāpēc Oregonas piekraste vasarā nav tipisks karstas pludmales galamērķis?

Ūdens temperatūra reti paceļas virs 12-14 grādiem, pat jūlijā. Esmu bijusi Cannon Beach augusta vidū un vēl joprojām vajadzēja termoveļu zem jakas, jo vējš no okeāna ir nežēlīgs. Migla un zema mākoņu sega bieži paliek visu dienu, padarot saules peldes diezgan neiespējamas. Pludmales šeit ir vairāk piemērotas garām pastaigām, nevis peldēšanai vai gozēšanās.

Atklāti sakot, tā ir viena no retajām vietām ASV, kur jūlija karstums man lika vilkt vilnas džemperi. Es staigāju pa Cannon Beach, kamēr spēcīgais vējš no Klusā okeāna nesa miglu un atsvaidzināja seju līdz nejutīgumam.

Pēc divām nedēļām, ko pavadīju ceļojumā gar Oregonas krastu, sapratu, ka galvenais iemesls ir spēcīgā vēja un aukstās jūras straumes kombinācija, kas rada pastāvīgu mikroklimatu. Piemēram, Ņūportā jūlijā termometrs rādīja tikai 16 grādus, kamēr tikai 30 jūdžu attālumā iekšzemē bija +32. Šī ir ideāla vieta, lai izvairītos no pūļiem un karstuma, bet noteikti ne pludmales atpūtai tradicionālajā izpratnē.

Vēl viens būtisks faktors, ko pats izbaudīju, ir spēcīgā apledojuma un miglas ietekme, kas rodas no aukstās Kalifornijas straumes. Piemēram, pavadot nedēļu pie Yachats, katru rītu pludmale bija klāta biezā miglas kārtā, kas izklīda tikai pēcpusdienā, atstājot debesis pelēkas. Šī mikroklimata dēļ saule bieži ir vāja, un temperatūra reti pārsniedz 18 grādus, pat jūlijā. Tas ir lieliski, ja gribi bēgt no karstuma, bet pludmales atpūtai ar peldēšanos un sauļošanos šī vieta neder.

Pati pirmā lieta, kas mani pārsteidza, bija tas, ka vietējie pludmales apmeklētāji bieži sēž aiz vēja barjerām, nevis uz dvieļiem. Pēc vairāku vasaru pavadīšanas, es sapratu, ka galvenā problēma ir nevis pats aukstums, bet gan nepārtrauktais vējš, kas padara sauļošanos gandrīz neiespējamu. Piemēram, vienā augusta dienā Otter Rockā vējš pūta tik stipri, ka smiltis sāka plivināt sejā, un jebkurš mēģinājums atpūsties pludmalē beidzās ar ātru bēgšanu uz kafejnīcu.