Kā pieklājīgi pasūtīt ēdienu ASV kafejnīcā, ja ēdienkarte ļauj mainīt gandrīz visu?

Atceros, kad pirmo reizi ierados ASV, mani pārsteidza, cik elastīgas ir viņu ēdienkartes. Galvenais noteikums - vienmēr sāc ar pamatēdienu un tikai tad pievieno vēlmes, piemēram, "I'll have the club sandwich, but could I get it on sourdough bread instead of white?" Apkalpotāji to uztver kā normālu praksi, un pieklājīga balss un smaids padara jebkuru lūgumu patīkamu. Vienkārši izvairies no pārāk daudz izmaiņu vienā teikumā, pretējā gadījumā var rasties neskaidrības.

Pieklājīgākais veids ir sākt ar apstiprinājumu un tad ātri pievienot izmaiņas. Piemēram, saki: "That sounds great, but could I swap the fries for a side salad?" Vienmēr izmanto "please" un "thank you" - tas Amerikā ir obligāts. Svarīgi neuzskaitīt 20 izmaiņas kā sarakstu, bet formulēt kā vienu teikumu, lai neaizkavētu pasūtīšanas procesu. Ja maini vairāk par divām lietām, sākumā jautā: "Is it okay if I...?" - tas parāda, ka apzinies, ka traucē.

Praktiski vienmēr daru tā - vispirms saku, ko vēlos, un tikai tad piebildu izmaiņas. Piemēram: "I'll take the avocado toast, but with scrambled eggs on the side instead of poached." Svarīgākais ir smaidīt un skatīties acīs, kā arī vārdu "please" lietot katra lūguma beigās. Amerikā viņi nemaz negaida, ka pasūtīsi bez izmaiņām, tas ir normāli, tāpēc neuztraucies.

Vienmēr saku "I'd like the..." un tad seko ēdiena nosaukums, bet uzreiz pēc pauzes piebildu "with a small change, if that's okay." Piemēram, pasūtot omleti, saku: "I'd like the veggie omelette, but is it possible to get egg whites instead of whole eggs?" Svarīgākais ir jautāt, nevis prasīt, jo tas parāda cieņu pret pavāru. Pievieno "please" katrā teikuma beigās, un pēc apstiprinājuma pasaki "great, thank you" ar smaidu - tas liks darbiniekam justies novērtētam.

Pirmais, ko iemācījos, ir sākt ar "Could I possibly..." vai "Would it be too much trouble to...", tas uzreiz noņem jebkādu spriedzi. Piemēram, saku: "Could I possibly get the chicken wrap, but with grilled chicken instead of fried, and hold the onions?" Apkalpotājs parasti atbild ar smaidu, jo šādi formulējumi izklausās pēc lūguma, nevis prasības. Vēl svarīgi ir pēc pasūtījuma pabeigšanas piebilst "Does that work for the kitchen?" - tas parāda, ka tev rūp, vai viņi to var izpildīt.

Vienkāršākais veids ir vispirms pateikt, ko gribi, un tad jautāt par izmaiņām kā vienu loģisku lūgumu. Es parasti saku: "I'll do the burger, but would you mind subbing the cheddar for Swiss?" - smaids un acu kontakts ir viss, kas vajadzīgs. Neuzskaiti desmit izmaiņu sarakstu, bet formulē kā vienu teikumu - tas liecina, ka respektē apkalpotāja laiku. Amerikā viņi ir pieraduši pie mainīšanas, tāpēc vienkārši esi skaidrs un pieklājīgs.