Kā mainīt maršrutu, ja piekrastē ir vēss laiks, bet iekšzemē sola sauli?

Dienas kārtību pārkārtoju otrādi, nevis mainu naktsmītni. No rīta ap astoņiem braucu iekšzemē, kamēr jūras brīze vēl nav ieskrējusies un saule tur tiešām strādā, un tad pa pusdienlaiku atgriežos atpakaļ, jo tad piekrastē sāk pūst un vienalga vairs nav ko darīt pludmalē. Tā man sanāk izķert abas lietas vienā dienā, bez divām naktsmītnēm un bez stundu ilgas sēdēšanas auto.

Praktiski skatos, kur ir upe vai ezers iekšzemē, jo tur vienmēr par pāris grādiem siltāks un mazāk vēja nekā atklātā laukā, un tur arī ir ko darīt, nevis tikai sēdēt. Ja rītā redzu, ka iekšzemē sola +18 un piekrastē +11, es vienkārši eju uz vilcienu vai sēžu mašīnā un braucu, un vakarā atgriežos pie jūras. Nav ideāli, bet strādā.

Vienkāršākais risinājums ir braukt 50 līdz 100 km iekšzemē, kur reljefs aiztur jūras vēju. Pārbaudi vēja virzienu un mākoņu karti, ne tikai temperatūru. Ja piekrastē ir +12

Ātrākais variants nav mest piekrastes plānu miskastē, bet pārcelt naktsmītni 40 līdz 60 km uz iekšpusi uz vienu vai divām naktīm. Man tā sanāk lētāk un mierīgāk nekā katru rītu braukt turp un atpakaļ, jo vakarā tomēr gribas atgriezties pie jūras uz saulrietu, un tas bieži ir vienīgais, kāpēc tur vispār braucu.

Konkrēti skatos nevis reģionu, bet divas trīs konkrētas pilsētas ar stundu prognozi un

Pārbaudi saules stundu un mitruma

Griežu ceļu perpendikulāri krastam, nevis velku to paralēli jūrai. No piekrastes naktsmītnes braucu pa upes ielejas ceļu 20 līdz 30 km iekšzemē, kur meža josla n

Pārbaudu nevis tikai gaisa temperatūru, bet mākoņu pamatnes augstumu un vēja virzienu, jo piekrastes vēsums visbiežāk nav temperatūra, bet gan jūras gaisa masas ieplūde, kas veido zemu slāņmākoni tieši virs krasta joslas. Ja prognozē redzu, ka vējš nāk no jūras puses un mitrums ir virs 85%, tad saule iekšzemē parādīsies tikai aiz pirmās reljefa barjeras, nevis pēc noteikta kilometru skaita. Manā pieredzē Kurzemē tas nozīmē, ka jābrauc nevis vienkārši 30 km uz austrumiem, bet gan aiz konkrētas pauguru joslas, piemēram, aiz Skrundas vai Saldus virzienā, kur mākonis vienkārši nevar pārlīst pāri.

Tāpēc maršrutu plānoju nevis pēc attāluma no jūras, bet pēc vēja profila augstākajos slāņos un reljefa kartes, un tad izvēlos konkrētu ieleju vai nogāzi, kas ir pretējā pusē dominējošajam vējam. Ja rītā redzu, ka augšējie vēji griežas no dienvidiem, tad pat 20 km iekšzemē var būt tikpat apmācies kā krastā, un tad labāk mainīt nevis vietu, bet gan dienu, jo braukt 80 km pēc tā paša mākoņa ir vienkārši laika izšķiešana.